Pensiju sistēma un tās saistība ar ikvienu no mums 2019-03-15

Kā liecina statistika, daļa no sabiedrības atzīst savu zināšanu trūkumu finanšu nozarē, it īpaši tādā jomā, kas saistīta ar pensiju sistēmu. Kas būtu jāzina par pensiju sistēmu Latvijā ikvienam tās iedzīvotājam?

Latvijas pensiju sistēma nosaka kārtību, kādā valsts strādājošie var saņemt pensiju, kā tiek veiktas sociālās iemaksas un kāds ir vajadzīgais darba stāžs, lai saņemtu pensiju. Pensiju sistēma Latvijā darbojas līdzīgi kā apdrošināšanas galvenais princips - to var saņemt sociāli apdrošinātas personas; respektīvi tās, kuras veikušas sociālās iemaksas valsts noteiktajā kārtībā.

Sākot no 2014. gada 1. janvāra, katru gadu tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, un 2025. gada 1. janvārī tas sasniegs 65 gadus kā vīriešiem, tā sievietēm.

Jau gandrīz 18 gadus Latvijā darbojas 3 līmeņu pensiju sistēma, kas sastāv no:

• Pensiju 1. līmeņa jeb valsts garantētās pensijas (valsts obligātā neuzkrājošā (nefondētā) pensiju shēma, kurā iesaistās visi sociālo iemaksu veicēji. Pateicoties valsts 1. pensiju līmenim, tiek nodrošinātas vecuma pensijas Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši algotu darbu un veikuši sociālās iemaksas vismaz 10 gadus).
• Pensiju 2. līmeņa (valsts uzkrājošā (fondētā) pensiju shēma, kas ikvienam sniedz iespēju veidot papildu pensiju uzkrājumus 1. līmeņa vecuma pensijai. Pensiju 2. līmeņa galvenais uzdevums ir paaugstināt cilvēka pensijas lielumu un tās kapitālu. Pensiju 2. līmenis ir obligāts visiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, savukārt tie, kas šajā laikā bija sasnieguši iepriekš noteikto vecumu, varēja un vēl joprojām var piesaistīties šim pensiju līmenim brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka šobrīd daļai Latvijas iedzīvotāju šis pensiju līmenis ir obligāts, taču atlikušajai daļai - nē. Varam secināt, ka laika gaitā šis pensiju līmenis būs obligāts visiem strādājošajiem).
• Pensiju 3. līmeņa jeb brīvprātīgajām iemaksām (privātā brīvprātīgā pensiju shēma, kas ikvienam sniedz iespēju veidot papildu pensiju uzkrājumus 1. un 2. līmeņa vecuma pensijai individuāli).

Uzkrātais kapitāls no 2. un 3. pensiju līmeņa tiek ieguldīts vērtspapīros (akcijās un citos fiksēta ienākuma vērtspapīros) ar nolūku gūt peļņu un vairot pensijas kapitālu.

Neskatoties uz pensiju līmeņu atšķirībām, to galvenais uzdevums ir vienots - garantēt Tavas pensijas apmēru, kas būs atkarīgs no Tevis veikto sociālo iemaksu apmēra.

"Kāda man daļa gar pensiju? Tāpat es viņu nesagaidīšu!"

"Kāda man daļa gar pensiju? Tāpat es viņu nesagaidīšu!" Sabiedrībā arvien biežāk un biežāk mēs varam dzirdēt šādu frāzi tieši jaunu cilvēku vidū. Protams, savā ziņā nevar nepiekrist, jo pensijas vecums ik pa laikam tiek paaugstināts, taču tam ir savs izskaidrojums - katru gadu pieaug arī vidējais cilvēku dzīves ilgums, kas izskaidro pensionēšanās vecuma paaugstinājumu.

Vairums cilvēku uzdod jautājumu: "Kāpēc man sava nauda būtu jāiemaksā, piemēram, pensiju 3. līmenī, un tā jāatdod šobrīd valstij, ja es to varu darīt mājās, liekot naudu "zeķē" un pensijas vecumā katru mēnesi paņemot sev vajadzīgo daļu? Ja pensiju nesagaidīšu, nauda paliks maniem bērniem, mazbērniem!" Protams, tas nav aizliegts, taču tas nebūt nav pareizais risinājums. Katru gadu "zeķē" turētās naudas vērtība samazinās, jo to ietekmē inflācija. Cenu kāpums notiek nepārtraukti, un tai iespaidīgajai naudas summai, kuru dotajā momentā esi "atlicis malā", pēc desmit, divdesmit gadiem vērtība var būt niecīga.